Vēsture
Malnavas muiža būvēta klasicisma stilā ar barokālām iezīmēm. Muižas apbūve veidota simetriski ap apaļo parādes pagalmu, uz kuru ved vārti piebraucamā ceļa sākumā. Pagalma vienā pusē ir klēts, bet tā noslēgumā – kungu nams.
Sākotnēji tā bija Cecinas (Saļņevas muižas) pusmuiža un līdz 1724. gadam piederēja Hilzenu dzimtai, kuri Latvijā ieceļojuši jau 13. gadsimta sākumā un pārpoļojušies. Kļūstot par Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta vecāko (stārastu), Jānis Hilzens no sava tēva mantoja īpašumus, kuru kopplatība bija 163 777 ha.
Hilzena meitai Jadvigai apprecoties ar Janu Šadurski, Malnava kļuva par Šadursku dzimtas īpašumu, kas dokumentos pirmo reizi minēts 1774. gadā. Viņu saimniekošanas laikā muiža tika pārveidota - galvenajai muižas ēkai piebūvēja trešo stāvu, tika pārbūvēti muižas Ziemeļu un Dienvidu spārni un jumts, kā arī iestādīts parks. Parka ziemeļu stūri, apmēram 50 m no kungu mājas, atradās 1710. gadā celta Pasienes dominikāņu koka baznīciņa, kas 1802. gadā nojaukta un no jauna salikta Salnavas Naudaskalna kapsētā.
1784. gada ģenerālmērīšanas laikā Malnava bija brāļiem Josifam un Ksaverijam Šadurskiem piederoša atsevišķa muiža ar 169 sētām, kur dzīvoja 1743 cilvēki.
1842. gadā Ksaverija Šadurska dēli Nikolajs un Vincents savu īpašumu sadalīja divās daļās — Malnavas un Cecinas (Saļņevas) muižās. Pēc tam, kad Nikolaja Šadurska ģimene atstāja Malnavu, muižu pārvaldīja grāfa palīgs. 1863. gadā pēc dzimtbūšanas atcelšanas Malnavas muižas zemnieki atteicās pildīt klaušas. 1878. gadā Malnavas muižu iegādājās Juliuss von der Ropps.
1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā muižu iegādājās S. F. Agarkovs. 1906. gada beigās Malnavā ieradās soda vienības un dragūni, sākās cilvēku medības, sišana un aresti. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma Agarkovs Malnavas muižu pārdeva Krievijas Impērijas armijas ģenerālleitnanta Ivana Svečina sievai Ļubovai Svečinai. Svečini paši nav dzīvojuši Malnavā, bet gan Pēterburgā. Latvijas brīvības cīņu noslēgumā Latgales partizānu pulks Malnavas muižu ieņēma 1920. gada 15. janvārī.
1920. gada agrārās reformas laikā Malnavas muiža ar 12 402 ha bija viena no lielākajām valsts zemes fondā ieskaitītajām Latvijas muižām. Bijušajā muižas centrā iekārtoja Latgales lauksaimniecības skolu (tagad Malnavas koledža). 1928. gadā ēkai piebūvēti sānu korpusi, pielāgojot lauksaimniecības skolas vajadzībām.
Kungu māja izpostīta Otrā pasaules kara laikā, un pēc pārbūves sākotnējā interjera apdare nav saglabājusies.
No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gadsimta pirmajā pusē celtā klēts klasicisma stilā, ar diviem četru kolonnu portikiem galvenajā fasādē, kā arī vairākas saimniecības ēkas, tostarp vīna māja. Muižas kompleksu papildina parks, kurā vēl jo projām saglabājušies eksotiski krūmi un koki.
